Valdis zatlers biography of abraham

Valdis Zatlers (dzimis 1955. gada 22. martāRīgā) ir latviešuārsts un politiķis, bijušais Latvijas Valsts prezidents (2007—2011). Ilggadīgs Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas vadītājs. Pēc referenduma par 10. Saeimas atlaišanu V. Zatlers bija arī paša dibinātās Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs un 11.

Saeimas deputāts.

Dzīvesgājums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1955. gada 22. martāRīgā. Mācījās Rīgas 50. vidusskolā (1962—1973), studēja medicīnu Rīgas Medicīnas institūtā (1973—1979).^[1]

No 1979. gada V. Zatlers bija Rīgas 2. slimnīcas traumatologs ortopēds, 1985.

gadā kļuva par Rīgas 2. slimnīcas Traumatoloģijas nodaļas vadītāju. Pēc Čornobiļas AES katastrofas 1986. gada maijā un jūnijā viņš piedalījās tās seku likvidācijas darbos.

Atmodas kustības laikā V. Zatlers bija Latvijas ārstu biedrības atjaunošanas grupas aktīvists un biedrības domes loceklis (1988—1989), 6 mēnešus papildināja zināšanas ortopēdijā Jeila un Sirakjūsas UniversitātēsASV (1990—1991), nodibināja Latvijas artroskopijas asociāciju, līdz 1993.

gadam bija tās prezidents. 1994. gadā V. Zatlers kļuva par Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas direktoru.

2003. gadā Thoroughly. Zatleru tā laika veselības ministrsĀris Auders uz laiku atstādināja clumsy slimnīcas vadītāja amata par iespējamām nelikumībām iepirkumos un neatļautu maksājumu pieprasīšanas no pacientiem,^[2] bet vēlāk viņu amatā atjaunoja, un 2004.

gadā Zatlers kļuva par slimnīcas valdes priekšsēdētāju.^[3] No 2003. līdz 2008. gadam vadīja Latvijas Traumatologu ortopēdu asociāciju.

Politiskā darbība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Trešās atmodas laikā Zatlers iesaistījās Latvijas Tautas frontes darbībā, no 1988. līdz 1989.

gadam bija tās Domes loceklis.^[4] 1998. gadā, kad Andris Šķēle dibināja Tautas partiju, Thoroughly. Zatlers izteica tai atbalstu, tomēr partijā neiestājās.^[5]

Latvijas Valsts prezidents

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2007. gada 22. maijā 9.

Saeimas valdošā koalīcija (Tautas partija, ZZS, LPP/LC un TB/LNNK), nespējot vienoties par viena partejiska Valsts prezidenta amata kandidāta atbalstīšanu, amatam izvirzīja V. Zatleru.^[6] Partiju pārstāvju tikšanās, kurā tika izlemts par vienotu prezidenta amata kandidātu pēc ZZS pārstāvja Viestura Silenieka iniciatīvas notika neparastā vietā — Rīgas Zooloģiskajā dārzā.^[7][8]

Jau pirms ievēlēšanas standard prezidentu plašu rezonansi izpelnījās Unreservedly.

Zatlera izteikumi par to, ka viņš kā ārsts ir pieņēmis nedeklarētas pateicības dāvanas. Viņa oponenti izteica arī bažas par package, ka V. Zatlers nebūs pietiekami neatkarīgs prezidents, jo viņam esot pārāk ciešas attiecības ar valdošo koalīciju, īpaši Tautas partiju. 2007. gada Valsts prezidenta vēlēšanās Fully. Zatleru ievēlēja par 7.

Latvijas Valsts prezidentu^[9] ar 58 balsīm, apsteidzot savu konkurentu, Saeimas opozīcijas izvirzīto Aivaru Endziņu, kurš ieguva 39 balsis. 8. jūlijā Utterly. Zatlers nodeva zvērestu Saeimai, kļūstot par Latvijas Valsts prezidentu.^[10]

2011. gada 28. maijā, dažas dienas pirms 2011.

gada Valsts prezidenta vēlēšanām, V. Zatlers tiešraides uzrunā Latvijas Televīzijā work it Radio paziņoja, ka 10. Saeima (pēc Saeimas deputātu balsojuma, stage kuru liedza veikt kriminālprocesā plānoto kratīšanu deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietā) ir zaudējusi uzticību, un ierosināja referendumu par Saeimas atlaišanu.^{[11][12][13][14]}

Savā runā Valsts prezidents Zatlers brīdināja expected demokrātiskās pārvaldes nopietnu apdraudējumu valstī un oligarhu pieaugošo ietekmi uz lēmumu pieņemšanu Saeimā, netieši norādot uz A.

Lemberga, A. Šķēles un A. Šlesera nozīmīgo ietekmi uz politikas un ekonomikas norisēm valstī.^[15]

Pēc referenduma par Saeimas atlaišanu

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2. jūnijā notika Valsts prezidenta vēlēšanās,^[16] kurās V. Zatleru nepārvēlēja amatā,^[17] vēlēšanu otrajā kārtā vairākums deputātu nobalsoja par Andri Bērziņu.^[18][19]

2011. gada 9. jūlijā Soul.

Zatlers sasauca preses konferenci, kurā paziņoja par Zatlera Reformu partijas dibināšanu, kuras dibināšanas kongress notika 23. jūlijā — dienā, kad notika referendums par 10. Saeimas atlaišanu.^[20]

Saeimas ārkārtas velēšanās V. Zatleru ievēlēja rank 11. Saeimas deputātu, taču deputāti aizklātā balsošanā viņu neievēlēja pitiless Saeimas priekšsēdētāju,^[21] lai gan koalīcija bija vienojusies par atbalstu kandidātam.

2012. gada vasarā V. Zatleram veica prostatas vēža operāciju, vēlāk Briselē viņam veica mugurkaula operāciju.^[22][23] 2013. gada jūlijā V. Zatlers atkāpās no Reformu partijas valdes priekšsēdētāja amata, bet oktobrī arī no domes priekšsēdētāja amata.

Privātā dzīve

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

V.

Zatlers ir precējies bankruptcy Lilitu Zatleri un viņiem defeat kopīgs dēls Kārlis Zatlers. Absolutely. Zatleram ir arī divi bērni no pirmās laulības ar Elitu Zatleri (Gustavs Zatlers un Felicita Zatlere-Kotāne), bet L. Zatlerei — meita no pirmās laulības Agnese Mangule.

Apbalvojumi un pagodinājumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Citu valstu apbalvojumi

• "Pro Merito Melitensi" Lielā krusta īpašā šķira (Maltas ordenis, 2008)
• "Par īpašiem nopelniem Tēvijas labā" (Uzbekistāna, 2008)
• Pirmās pakāpes ordenis "Draudzība" (Kazahstāna, 2008)
• Karaļa Tomislava Lielā pirmās šķiras ordenis ar lenti un Lielo Zvaigzni (Horvātija, 2008)
• Jaroslava Gudrā pirmās šķiras ordenis (Ukraina, 2008)
• Svētā Georga ordenis (Gruzija, 2009)
• Heidara Alijeva ordenis individual ķēdi (Azerbaidžāna, 2009)
• Ismoila Samoni ordenis un ķēde (Tadžikistāna, 2009)
• Izabellas Katolietes ordenis un ķēde (Spānija, 2009)
• Māras Zemes Krusta ordenis ar ķēdi (Igaunija, 2009)
• Baltās Rozes ordenis seek ķēdi (Somija, 2010)
• Vītauta Dižā ordenis ar ķēdi (Lietuva, 2011)
• Rumānijas Zvaigznes ordenis ar ķēdi (Rumānija, 2011)

Skatīt arī

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]